Kā izglābt biznesu?

Latvijas lielākajiem uzņēmumiem veicas dažādi, un tas, ka ir gan “slikti”, gan “labi” periodi, ir tikai normāli. Prasmīgam vadītajam jāmāk identificēt neefektīvs process, lai neciestu uzņēmuma efektivitāte un ienākumi. Baltijas valstīs ir spilgti piemēri, kad uzņēmumam izdevies palielināt savu darba procesu efektivitāti. Viens no tiem ir Lietuvas stipro alkoholisko dzērienu ražotājs Vilniaus Degtines, kas pielika punktu darbam ar zaudējumiem un dažu gadu laikā  kļuvis par spēcīgu savas jomas spēlētāju, 2012. gada atjaunojot savu preču zīmi. Ņemot vērā to, ka Lietuvas biznesa videi ir kopīgs pagātnes fons un zināma līdzība ar Latviju, piedāvājam iepazīties ar Joza Daunisa,  Vilniaus Degtines izpilddirektora, pieredzi.

“2012. gadā uzņēmuma apgrozījums tikai mazliet pārsniedza 11 miljonus, kamēr zaudējumi 2011. gadā bija tuvu viena miljona slieksnim,” – stāsta J. Dauniss. Kā svarīgākās problēmas, ar ko bija saskaries uzņēmums, viņš izceļ zemu produktivitāti, sliktu ražošanas efektivitāti, ilgas dīkstāves, dārgu iekārtu aprūpi, vāji saplānotu produktu realizāciju, neefektīvu plānošanu un citas tipiskas lietas, ar, ko visticamāk, agri vai vēlu saskarās ikviens uzņēmums.

2010. gadā uzņēmums apņēmās paaugstināt darba efektivitāti, ieviešot Lean sistēmu, kas balstās uz sava esošā darba pilnveidošanu un nevajadzīgu darbību likvidēšanu. Uzņēmuma darbiniekiem bija jāizvērtē un jāpārkārto savi ikdienas darbi, kas no sākuma izraisīja pretestību visos organizācijas līmeņos. “Kad cilvēks ikdienā veic vienu un to pašu darbu, tas kļūst par ieradumu. Šādā rutīnā ir viegli nepamanīt procesu, kas zaudējis savu vērtību. Pārmaiņas mēs centāmies panākt, nevis piesaistos papildus darbiniekus, kas veicinātu vēl lielākas izmaksas, bet sakārtojot visu ar esošajiem cilvēkresursiem,”- atzīst J. Dauniss. Lai pārliecinātu darbiniekus par pārmaiņu nepieciešamību, tie bija jāuzrunā caur dažāda līmeņa menedžeru komandu. “Pārmaiņām jātic ne tikai uzņēmuma vadībai, bet darbiniekiem pilnīgi visos līmeņos, citādāk nav jēgas mēģināt ieviest uzlabojumus,” – ir pārliecināts J. Dauniss.

Lean ieviešana sākās ar ļoti vienkāršām lietām, piemēram, vajadzību obligāti sakopt savu darba vietu un apzināt tos instrumentus, kurus visu laiku nepieciešams turēt pa rokai, lai nezaudētu laiku to meklēšanai. Kad šim norādījumam sekoja pilnīgi visi darbinieki, produktivitāte sāka augt ļoti strauji. Tika ieviesta arī profilaktiskā iekārtu apkope – tas ļāva nenonākt līdz nopietniem bojājumiem, kuru rezultāta iekārta ilgstoši stāv bez iespējas to pielietot.

Ļoti būtisks izaugsmes solis ir uzklausīt ierosinājumus no saviem darbiniekiem, jo tiem, kas ikdienā veic šo darbu, ir vislielākā izpratne par tā priekšrocībām un trūkumiem. Kā piemēru var minēt risinājumu pārstrādātā šķidruma transportēšanai. Ražošanas ceha darbs bija izvietots trijos stāvos, katrā no kuriem bija pieejams milzīgs šķidruma konteineris. Pārstrādei izlietotie šķidrumi no stāva uz stāvu nonāca pa 8 – 9 metru garām caurulēm. Process apstājās tad, kad šķidrumi tika atsūknēti no konteinera, taču viss, kas palika iekšā caurulēs, kas ir 40 – 50 litri, bija jāiznes ārā spaiņos – no stāva uz stāvu. Lai atvieglotu procesu, darbinieks ierosināja izmantot cauruli ar saspiesto gaisu un gaisa filtriem. Pēc šī jaunieveduma caurulēs palika tikai 4 – 5 litri šķidruma, kas ietaupīja ļoti daudz darba laika.  Šobrīd uzņēmums gada ietvaros saņem līdz 500 ierosinājumiem, efektīvākie no kuriem tiek īstenoti praksē.

“Mums ir izdevies izmērīt savus rezultātus: pateicoties Lean, Vilniaus Degtines ietaupa 1500 minūtes darba katru gadu,” atzīst J. Dauniss. Viņš stāsta, ka tika automatizēti vairāki procesi, piemēram, materiālu iegāde, plānošana, produktu krājumu pārvaldība. Kopējā iekārtu efektivitāte (OEE)  pieauga no 54% līdz 79%, krājumu aprite paātrinājās no  aptuveni 80 līdz 30 dienām. Savukārt izmaksas  uz 1 litru saražotā dzēriena samazinājās par 60%.

“Kopumā varam lepoties ar to, ka triju gadu laikā apgrozījums ir palielinājies par 100% un no zaudējumiem esam virzījušies uz peļņu 1 miljona apmērā. Ceru, ka mūsu piemērs iedvesmos pārmaiņām arī Latvijas uzņēmējus,” – stāsta J. Dauniss, piebilstot, ka pārmaiņas nevajag gaidīt ātri. Tas ir lēns, bet noturīgs process.

28.02.2017