60% uzņēmumu neprasa darbinieku idejas

 

Uzņēmumi kļūst arvien nobriedušāki un saprot, ka katram uzņēmumam ir labie un sliktie periodi. Abos no šiem periodiem ir vajadzīga atbilstoša rīcība. Ir mainījusies arī izpratne par efektivitāti — uzņēmumi cenšas rūpēties par to pastāvīgi, nevis tikai krīzes laikā. Problēmu identificēšana un sistemātiskas pārmaiņas ir jāievieš ne vien grūtos laikos, bet katru dienu, lai strādātu labāk, ātrāk un lētāk.

Pat ja šķiet, ka ar saimniekošanas procesiem viss ir kārtībā, ir iespējams atklāt jaunus snieguma uzlabošanas veidus. Nepārtraukta uzlabošana organizācijā var notikt neatkarīgi no tās lieluma vai darbības jomas, tomēr ir jāatceras — vislielākie ieguvumi rodas, kad darbinieki tiek mudināti paust savas uzlabojumu idejas.

Daži praktiķi uzskata, ka dažkārt uzlabojumu priekšlikumu skaitu mēdz noteikt kultūras atšķirības. Piemēram, Japānā viens rūpnīcas darbinieks vidēji sniedz 62 idejas, japāņu rūpnīcās ASV — 1,4 idejas, bet amerikāņu un eiropiešu rūpnīcās viens darbinieks var sniegt tikai 0,4 idejas. Tomēr īstenībā ir pavisam citādi — tās nav tikai nacionālās īpatnības. Parasti to ietekmē svarīgāki faktori, piemēram, pareiza vadība un motivēti darbinieki.

Ja līderi ir nolēmuši, ka organizācija ieviesīs darba efektivitātes paaugstināšanas pasākumus, piemēram, Lean, bet cer savus pienākumus deleģēt citiem vadītājiem, viņi pieļauj milzīgu kļūdu. Viens no galvenajiem nosacījumiem, lai šī sistēma sasniegtu labus rezultātus, ir tas, ka Lean pārmaiņas ir jāievieš visos organizācijas līmeņos, sākot no direktora līdz nepilnas slodzes apkopējiem. Tās ir nopietnas saistības, jo līderis ir galvenais paraugs, kas parāda kā pareizi pielāgoties pārmaiņām un tādējādi motivē pārējos uzņēmuma darbiniekus. Īstam līderim pašam ir jāveicina pārmaiņas — jānes kolēģi uz priekšu kukaragās, nevis jāstāv malā ar pātagu un jāgaida, ka visi paklausīs.

Nesen mēs veicām aptauju Lietuvā, kurā jautājām vietējiem vadītājiem, vai viņi izmanto darbinieku priekšlikumus, lai palielinātu darbības efektivitāti. Rezultāti bija pārsteidzoši: tikai 40 % respondentu atzina, ka izmanto darbinieku idejas. Taču tie, kas izmanto darbinieku ieteikumus, apgalvo, ka ir ietaupījuši vairāk nekā 180 tūkstošus eiro gadā (10 %) vai līdz 60 tūkstošiem eiro gadā (10 %).

Pārējie respondenti, kas neizmanto darbinieku priekšlikumus, norādīja, ka viņi nepraktizē domu apmaiņu starp darbinieku un priekšniecību, tāpēc var uzskatīt, ka vairumam uzņēmēju joprojām trūkst izpratnes, cik noderīgas un vērtīgas var būt darbinieku idejas.